Smēķēšana un kompānija - bezcigaretes.lv

Smēķēšana un kompānija

Bieži vien sākumā smēķēšana ir sociāls process. Tā tas var turpināties visu laiku, bet dažiem atkarība no nikotīna pieaug un parādās tieksme uzsmēķēt ik pa 20 minūtēm. Tad kompānija vairs nav svarīga. Ja smēķē līdz 10 cigaretēm dienā – parasti tad nerunā par ļoti spēcīgu atkarību no nikotīna, bet vairāk par atkarību no smēķēšanas kā procesa.

 

Ja darbavietā atļautas smēķēšanas pauzes

Ja darba vide akceptē vai veicina pārtraukumu ņemšanu, lai uzsmēķētu, tas var radīt izaicinājumu tiem, kam aktuāla smēķēšanas atmešana. Ir pietiekami daudz piemēru, ka darbavietās, kur darba laikā aizliegts smēķēt, cilvēki sākumā ir neapmierināti, bet tad daudzi pārtrauc smēķēšanu pavisam un pēc tam atzīst, ka tas bija viens no nozīmīgiem palīdzošiem aspektiem smēķēšanas pārtraukšanā. Tas palīdz saprast – ja es visu garo darba dienu varu izturēt bez smēķēšanas, kāpēc gan man būtu jāsmēķē pēc darba un brīvdienās?

Ko darīt?

  • Var ierosināt administrācijai pieņemt lēmumu, ka pie mums nesmēķē. Tas pakāpeniski notiek tāpat, jo 21. gadsimta sabiedrība vairs neakceptē smēķēšanu. Piemēram, ne tikai daudzos birojos, bet arī taksometra šoferiem darba laikā smēķēt aizliegts.
  • Kad citi ceļas no darba vietām, lai dotos uzsmēķēt, tam, kurš nolēmis atmest, nevajag palikt sēžam. Ja gribas ierasto pauzi, tā sev jāpiešķir. Turklāt patiešām jāpieceļas un kaut kur jāaiziet. Vismaz pēc glāzes ūdens, citādi izturēt tās dažas minūtes, kamēr tieksme liek uzsmēķēt, var būt par grūtu.

 

Ja smēķētavā risinās svarīgas sarunas

Ir cilvēki, kuriem motivācija smēķēt var būt, lai tiktu kompānijā, parunātos. Nākamā doma: ko es tur stāvēšu, neko nedarot, kad visi smēķē! Turklāt, ja pats nesmēķē, tāpat bojā veselību kā pasīvais smēķētājs. Pasīvā smēķētāja riski atkrīt, ja kolēģi lieto karsējamo tabaku vai elektroniskās cigaretes. Taču došanās kopā ar jebkādas ierīces smēķētājiem var mudināt atsākt pīpēšanu.

Ko darīt?

  • Ja pieņemts lēmums pārtraukt smēķēšanu, svarīgākais – izdomāt, kā sākt kontrolēt šo procesu. Daudzi baidās, ka, pārtraucot smēķēšanu, pazudīs neformālā komunikācija ar kolēģiem. Pietiek ar vienu reizi, kad smēķētāji nepasauca līdzi, kad tas jau būs nostiprinājis pārliecību: “Manas bažas bija patiesas!” Tas, ka neviens darbs, kurš jāveic kopā ar kolēģiem, nav pārtrūcis, kļūst par neredzamu faktu. Tas, ka šie citi varbūt apbrīno un ciena kolēģi par lēmumu atmest smēķēšanu, un nesauc līdzi, lai viņš nekristu kārdinājumā, pašam neienāk prātā. Palīdzēt var skats no malas.
  • Vēlams paņemt atvaļinājumu, lai atmešanas sākumā fiziski atdalītos no smēķētāju grupas. Šajā laikā, analizējot sevi, labāk – pie psihologa vai psihoterapeita, jātiek skaidrībā, kāpēc ir radusies pārliecība, ka ar kolēģiem nevar draudzīgi kontaktēties citos brīžos. Varbūt darbavietā iespējams noorganizēt pingponga galdu vai šautriņu mešanas stūrīti?

 

Ja nav iespējams mainīt vidi

Ir jomas, kur smēķēšana darba laikā joprojām tiek akceptēta un lielākā daļa smēķē. Cilvēkam, esot šajā vidē, grūti noticēt, ka smēķēšanas atmešana ir iespējama.

Ko darīt?

  • Var meklēt atbalstu ārpus smēķētāju kompānijas. Katrā vecumā var sākt nodarboties ar kādu hobiju, satikt citādi domājošus cilvēkus. Var  doties uz darbu tikai strādāt, nevis socializēties.

Saistītie raksti