Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret smēķēšanas alternatīvām - bezcigaretes.lv

Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret smēķēšanas alternatīvām

Nesen Latvijā veiktā aptauja* liecina, ka smēķētājiem zināšanas par bezdūmu tabakas izstrādājumiem nav plašas.

“Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% iedzīvotāju, kas mēdz lietot tradicionālos tabakas produktus, ir apsvēruši iespēju pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, turpretī 61% iedzīvotāju to nav apsvēruši. Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka salīdzinoši biežāk šādu pāreju apsvēruši iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (40%) un rīdzinieki (36%).

Iedzīvotājiem, kas mēdz izmantot tradicionālos tabakas produktus un ir apsvēruši iespēju pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, tika lūgts minēt iemeslus, kāpēc viņi vēl nav uz tām pārgājuši. Biežāk minētie iemesli ir:

  • pārāk dārgs produkts (28%);
  • neticu, ka produkts patiešām ir mazāks kaitīgs veselībai, videi un līdzcilvēkiem (27%);
  • esmu mēģinājis, bet produkta koncepcija neuzrunāja/neatstāja patīkamu iespaidu (25%);
  • mazāk kaitīgās alternatīvas ir daudz mazāk pieejamas – manos ierastajos maršrutos nesastopu veikalus, kuros tirgo šo produktu (21%).

Jau mazāks īpatsvars (8%) minējuši, ka negrib veltīt laiku un pētīt citus produktus – izvēlas palikt pie vecā un pārbaudītā; 19% iedzīvotāju, kas mēdz izmantot tradicionālos tabakas produktus un ir apsvēruši pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, norādījuši, ka nav konkrētu iemeslu, kāpēc viņi vēl nav pārgājuši uz tām.”*

Specifiskas situācijas

LV likumdošana nosaka, ka nav atļauts smēķēt valstij piederošās ēkās un teritorijās. Tātad arī slimnīcu teritorijās, kas ir problēma, ar kuru sastopas visas ārstniecības iestādes. Pacientu sūdzības par smēķēšanu slimnīcas teritorijā un par cigarešu smaku, kas nāk no palātas biedriem, arī personāla, ir samērā izplatītas. Daudzi nesmēķētāji atzīst, ka tie, kas nespēj atmest smēķēšanu, slimnīcā pavadītajā laikā vismaz varētu lietot nikotīnu saturošus produktus, kas netraucē pārējiem.

 

Katrai valstij ir jāpieņem lēmums par to, ko tā grasās darīt, lai mudinātu cilvēkus atteikties no cigaretēm.

Kas notiek Lietuvā?

“Islande triju gadu laikā ir mazinājusi cigarešu smēķēšanu par 40% (izmantojot orālās alternatīvas un elektroniskās cigaretes). Viļņā un Tokijā ir vislielākā karsējamās tabakas ierīču izplatība; tās aizņem arī vairāk nekā 20% no smēķēšanas tirgus. Viļņa panākusi rezultātu pat ātrāk nekā Tokija, jo šeit šī tehnoloģija parādījās vēlāk. [..] Maskavā, Seulā un Atēnās šis skaitlis ir ap 10%, un Viļņai izdevās to dubultot. [..]
Turklāt, ja tik ātri sasniegta viena piektā daļa tirgus, vai varētu sasniegt 50%? Vai varbūt 80%? Tas ir iespējams, ja regulatori piekāptos. Piemēram, šādi izstrādājumi izmaksātu pusi no cigarešu cenas. Vai arī, ja iepakojumi būtu izrotāti ar uzlīmēm, ka tie nodara veselībai daudz mazāku kaitējumu nekā cigaretes. Vai arī, ja karsējamās tabakas izstrādājumus būtu vieglāk iegādāties nekā nāvējošos tabakas izstrādājumus. Katrai valstij ir jāpieņem lēmums par to, ko tā grasās darīt, lai mudinātu cilvēkus atteikties no cigaretēm,” intervijā Delfi.lt atzinis Otavas Universitātes tieslietu profesors Deivids Svīnors, Veselības tiesību, politikas un ētikas centra vadītājs, kurš tabakas un veselības politikas jomā strādā kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma.**

 

* “Iedzīvotāju attieksme pret tradicionālajiem tabakas produktiem, to lietotājiem un to alternatīvām” – SKDS Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2018. gada novembris–decembris

**  “Scientist David Sweanor says that many factors that may prolong a human life are very simple and inexpensive” Delfi.lt, 15 June 2019

Saistītie raksti