Kā var palīdzēt psihoterapija - bezcigaretes.lv

Kā var palīdzēt psihoterapija

Smēķēšana nav tikai smēķēšana

Daudzi gribētu redzēt smēķēšanas atmešanas tehniku sarakstu, kas skaidri parādītu, kā jārīkojas. Dažiem tas palīdz, bet biežāk tas nestrādā, jo smēķēšana nereti ir sekas depresijai, trauksmei, attiecību problēmām u.c. Ja netiek atrisināta problēma, kas ir sliktas pašsajūtas pamatā, cilvēkam trūkst iekšējo resursu un/vai ārējo resursu, lai pārtrauktu smēķēšanu. Ir neapdomīgi cilvēkam ar  depresiju, teikt, lai viņš saņemas. No tā var kļūt vēl sliktāk. Kā gan lai cilvēks, kuru pārņēmusi apātija un nogurums, spēj pārtraukt ierasto smēķēšanu, kaut arī pats to grib?

Ja cilvēks dodas pie ģimenes ārsta un stāsta, ka gribētu atmest smēķēšanu, ārsts noteikti pajautā, kā viņš jūtas. Ja izrādās, ka pacients ilgstoši ir nomākts, viņam ir grūti koncentrēties, ir miega traucējumi u.c., ārsts iesaka vērsties pie psihoterapeita, psihiatra vai psihologa (atkarībā no sūdzībām). To vajadzētu uztvert kā normu, jo šajā situācijā cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, lai tiktu galā ar esošajiem traucējumiem. Smēķēšanas atmešana būs nākamais solis. Protams, ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus, kas atvieglo grūtās izjūtas, palīdz izgulēties u.c., taču nevienas zāles nevar atrisināt iemeslus, kuru dēļ ir sākusies depresija vai pieaugusi trauksme. Ja ir vēlēšanās kaut ko savā dzīvē atrisināt, var palīdzēt psihoterapija.

 

Visefektīvāk pārtraukt smēķēšanu palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT).

 

Psihoterapija un smēķēšanas pārtraukšana

Ja nav citu veselības traucējumu, no psihoterapijas metodēm pārtraukt smēķēšanu visefektīvāk palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Cilvēks atnāk ar konkrētu mērķi un kopā ar speciālistu pie tā strādā. Nebūs noteikti jāpārrunā bērnības traumas u.c. KBT sastāvdaļa ir izglītošana – speciālists skaidro, kas notiek ar cilvēku, ja sākusies atkarība. Tad palīdz ieraudzīt, kādi ir riska faktori, kuru dēļ cilvēks var atkal sākt smēķēt. Kad tie ir noskaidroti, tiek doti mājasdarbi, lai nostiprinātu uzvedību, kas palīdz izvairīties no situācijām, kuras veicina smēķēšanu. Nākamajā tikšanās reizē tie tiek izrunāti, izanalizēti kopā ar speciālistu. Pamazām cilvēks sāk piefiksēt savas domas un emocijas, analizēt, saistīt tās ar konkrētu uzvedību. Tas dod iespēju mainīt šo uzvedību, kas savukārt maina pašvērtējumu. Ja agrāk domas par sevi bija: “To es nekad nespēšu,” pēc tam, kad šķietami neiespējamais izdarīts, dabiski, ka prātā ienāk doma: “Es to spēju!”

 

Kad noteikti vajag meklēt palīdzību

Daudziem problēmas rada tas, ka mūsu valstī psihoterapiju no medicīnas aprūpes budžeta neapmaksā (ārpus stacionāra). Taču reizēm pat no malas var redzēt, ka izdevīgāk ir sākt psihoterapiju, nevis dzīvot pa vecam. Izdevumi par smēķēšanu noteikti salīdzināmi ar maksu par psihoterapiju.

Nevajadzētu kavēties meklēt palīdzību, ja cilvēks saviem spēkiem mēģinājis pārtraukt smēķēšanu, taču to atsācis un viņu pārņēmusi bezcerība: «Es nekad ar to netikšu galā, man nekas nevarēs palīdzēt, es visu ko jau esmu izmēģinājis…» Tā ir tipiska situācijas katastrofizēšana, ar ko KBT var lieliski tikt galā. Svarīgi meklēt palīdzību ir tādēļ, ka situācijas katastrofizēšana maina pašvērtējumu. Tas var novest līdz depresijai, kuras ārstēšana ir ilga.

Laikus vēršoties pie psihoterapeita, izdodas ieraudzīt, ka vienmēr ir kaut kas, ko var darīt savā labā. Jo precīzākas darāmās lietas izdodas atrast kopā ar speciālistu, jo lielāka iespēja, ka cilvēks spēs turpināt dzīvot bez smēķēšanas. To nodrošina pārliecība, ka tagad ar daudz ko izdodas tikt galā. Tad vairs nemoka negatīvas domas par sevi, cilvēks spēj pamanīt to, kas viņam izdodas, nevis centrējas uz to, kas nesanāk. Pat ja vēlāk nāk kāda krīze un tās laikā smēķēšana tiek atsākta, tie, kas gājuši psihoterapijā, drīz vien meklē veidus, kā atkal tikt galā ar atkarību.

Saistītie raksti