Kā pārdzīvot abstinences sindromu - bezcigaretes.lv

Kā pārdzīvot abstinences sindromu

Visiem, kas pārtrauc smēķēšanu, atmešanas simptomi (abstinences sindroms) nav vienādi smagi, un tie  izpaužas dažādi. Nikotīns ir ļoti spēcīga narkotiska, atkarību radoša viela, pie kuras organisms pierod, tāpēc cilvēks sajūt vajadzību palielināt devu. Ja lietošana pēkšņi tiek pārtraukta, organisms uz to reaģē vētraini.

 

 Atmešanas simptomi grūtāk ir izturami pirmajās dienās, tad fiziski kļūst vieglāk.

Smēķēšanas atmešanas simptomi parasti izzūd aptuveni mēneša laikā. Grūtākās ir pirmās dienas. Tā kā smēķēšanas atmešanas simptomi nereti ir fiziski un psihiski smagi, labāk iepriekš zināt, kuri ir biežākie un kā tos mazināt.

  • Tieksme uzsmēķēt. Ja cilvēks ir bijis atkarīgs no smēķēšanas, noteikti būs jāsaskaras ar tieksmes pārvarēšanu. Vai tam var sagatavoties? Jā un nē. Neviens nevar paredzēt, kā tieši tas būs viņam. Bet var iepriekš noskaņoties, ka grūtākās būs pirmās dienas, varbūt nedēļa. Ja izdosies izturēt, pēc tam kļūs vieglāk. Ja ir izdevies konkrēti saplānot savu rīcību, ko darīt brīžos, kad rodas tieksme, tās dažas minūtes nav tik trakas. Grūtākais ir tas, ka pirmajās dienās tieksmi var sajust gandrīz nepārtraukti. Šādi organisms pieprasa sev kārtējo nikotīna devu. Pretim var likt tikai stingru motivāciju vai atmešanas palīglīdzekļus – medikamentus. Medikamentus ir jēga lietot tikai ārsta vadībā, jo neviens sev pats efektīvu ārstēšanos saplānot nevar.
  • Trauksme un aizkaitināmība. To izjūt daudzi, kam aktuāla smēķēšanas atmešana. Ja nav iepriekšējas sagatavošanās posma, kurā tapis skaidrs plāns, ar ko aizstāt smēķēšanu, arī šie simptomi var mudināt mest mieru sevis mocīšanai un atsākt smēķēšanu. Ļoti nozīmīgs ir tuvinieku atbalsts, mierinājums un uzmundrinājums. Vienmēr palīdz humors, ja vien aizkaitināmība nav sasniegusi bīstamu robežu. Palīdz zāles pret smēķēšanu, par ko vairāk šeit.
  • Depresīvas izjūtas. Tās var rasties gan receptoru (smadzenēs), kas nosaka cilvēka labsajūtu, darbības izmaiņu, gan apjukuma, ko rada dienas ritma izmaiņas, dēļ. Depresijas epizode rada vēlēšanos norobežoties un pasivitāti vai arī – pārlieku aktivitāti. Ne vienā, ne otrā gadījumā tā nepalīdz, lai smēķēšanas atmešana notiek veiksmīgi. Tāpēc nereti atmešanas sākumā ieteicams lietot antidepresantus. Augsta efektivitāte ir pierādīta dažu grupu  antidepresantiem, turklāt kombinācijā ar nikotīna aizstājterapiju (par to vairāk lasi šeit) un kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Ja gan motivācija atmest smēķēšanu, gan ticība, ka jārīkojas kompleksi, ir augsta, cilvēks atradīs iespēju samaksāt par psihoterapiju un medikamentiem (narkologa palīdzību nodrošina valsts medicīnas sistēma). Tā gan rīkojas nedaudzi. Tāpēc arī nav daudz to, kam ir smaga atkarība no nikotīna un kam neizdodas pārtraukt smēķēšanu.
  • Miega traucējumi. Tie mēdz būt saistīti gan ar trauksmes paaugstināšanos, gan tieksmi pēc smēķēšanas, kas liek mosties nakts vidū. Šos traucējumus parasti izdodas mazināt ar antidepresantiem un īpašiem medikamentiem, kas radīti tieksmes mazināšanai. Vairāk par medikamentiem tieksmes mazināšanai jeb, kas ir zāles pret smēķēšanu, lasi šeit.
  • Ēstgribas palielināšanās. Arī to skaita pie atmešanas simptomiem, kaut arī paaugstināta apetīte var būt ilgi. Tas saistīts ar nikotīna iedarbību uz endokrīno sistēmu: smēķētājiem var būt samazināta ēstgriba un paātrināta vielmaiņa.

Saistītie raksti