Kā ķert laimes sajūtu bez atkarības vielām - bezcigaretes.lv

Kā ķert laimes sajūtu bez atkarības vielām

Smadzenes lieliski spēj pielāgoties, lieliski spēj “piemānīt” savu saimnieku, bet labā ziņa – to darbību var ietekmēt. Ja kādam “iedalīts” tāds smadzeņu darbības veids, ka sanāk vairāk skumt un tiekties pēc kaut kā nezināma, to mazliet var mainīt.

Smadzeņu bioķīmija

Daudzi ir dzirdējuši par laimes hormoniem. Tā ir taisnība, ka citiem tie izdalās pietiekami, citiem – nepietiekami. To nosaka gan iedzimtība, gan audzināšana, gan vide. Nav  jāmeklē vainīgais faktors, bet jādomā, ko darīt, lai justos labāk bez atkarības vielām. Un visvairāk jādomā tiem, kam kopumā ir sajūta, ka dzīvē kaut kā pietrūkst.

Daudz tiek minēts labs piemērs. Divi draugi aizbrauc uz Alpiem, uzkāpj kalnā, kur ir skaists skats, svaigs gaiss, zilas debesis. Viens saka, ka beidzot viss ir absolūti labi, bet otrs: jā, labi, tikai vēl vajag uzsmēķēt. Viņam visu laiku kaut kā mazliet pietrūkst. Un šo sajūtu rada tas, ka nepietiekami izdalās vai nu laimes hormoni serotonīns un endorfīns, vai atalgojuma sajūtas hormons dopamīns, vai hormons oksitocīns, kam ir ļoti plaša iedarbība (tajā skaitā labsajūtas). Vai varbūt par daudz izdalās stresa hormons kortizols.

Ko darīt, ja laimes sajūtas pietrūkst

Vislabāk ir meklēt veidus, kā uzlabot savas sajūtas. Var īstenot  izmēģinājuma metodi – mēģinot to un šo, kamēr skaidrs, kas palīdz justies labāk. Tā var būt liela krūze kakao, silta duša, saulrieti un saullēkti. Gandrīz visiem labsajūtu rada pieskārieni. Bet metode, kas der visiem,  – regulāra sportošana mērenā aerobā tempā. Vislabāk – svaigā gaisā aptuveni stundu. Ir pat veikts pētījums tepat Latvijā, kurā pēc šādas sportošanas analīzes uzrādīja, ka endorfīnu līmenis ceļas visiem. Par to vairāk var izlasīt šeit.

Citos pētījumos noskaidrots, ka cilvēki, kas regulāri mēreni sporto, kopumā jūtas vairāk apmierināti ar dzīvi. Un nav jau tāpēc visu laiku jābrauc ar riteni vai jāskrien. Labo sajūtu dod kustības. Mēs esam dabas daļa, un daba mūs ir radījusi tādus, kam jākustas – jāskrien pēc medījuma, jābēg no meža zvēriem. Ja cilvēks visu dienu sēž telpās, tas vien var radīt nomāktību. Šādos brīžos jāuzvelk sporta tērps un jādodas ārā – nevis uzpīpēt, bet izskriet kādu aplīti. Tikai – bez pārspīlēšanas, bez sevis izdzīšanas. Jo, kad slodze ir pārāk liela, nekādu laimes izjūtu sasniegt nevar. Turklāt cilvēki, kas sevi pārlieku izdzen, kļūst nervozi, trauksmaini, pat agresīvi.

Saistītie raksti